Tāda nepabeigtības un nepadarīta darba sajūta, ķermenis telpā planē un nezina, kur nolikt sevi istabā un zem saules, kā puteklis bez misijas apziņas.Un teātrī tik spēlē par nepiepildītiem sapņiem un vecuma marasmu četrdesmit gados, kad pie tukšas šņabja pudeles beidzot esi atvēris acis bagāts (labākajā gadījumā), bet nelaimīgs. Stulbi kaut kā.

Nav labi šitā sajusties tieši pirms miega. Šitai pūcei labāk patīk rīti.