piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Man patīk tikko atvērtas līmlapiņu paciņas smarža. Vēlāk smaržo arī sīkvardiņi, mirklīgas sīkdomas un sīkpiebildes, ko uz lapiņām parasti uzmet. Vienīgi tās nezūd, jo uzrakstīts ir īsts.

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

pirmdienasrītanesakars

Sirreāls rīts autobusā. Pustumsa, miglas vērpetes un kailie koki zīmēja neizskaidrojamu mistiku, līdzīgu kā tajā vampīru mītnē drūmajā Forksā. Gribējās ietīties milzīgā šallē, saritināties mazai, mazai un ļaut, lai tikai uz pirkstu galiem, pie siltām krūtīm piespiestu nes cauri biezajai miglai. Kluss un pelēks miers. Sajūta, ka rīts nepienāks nekad.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

otrā vēstule

šeit jums raksta kāds pazīstams melis un krāpnieks,
neesam redzējušies kopš tās reizes jūsu nama kāpnēs,
kad teicām ardievas. jums šķipsna krita neviļus pār pieri -
man palicis šāds atmiņu foto, izplūdis, it kā to uzņēmis amatieris.
kopumā nekas nav mainījies, kā jau redzat pati,
raupjš klusums fonā, ko pa brīdim pārtrauc satiksme,


nav dzīvokļa vecpilsētā, atpūtas nama krastmalā,
nav nelielas aizraušanās, dižciltīgu kaprīžu, astmas,
pusdienu pulksten divpadsmitos, launaga pulksten trijos,
pirms vakariņām pirkstu vingrinājumu, spēlējot vijoli,
nav dīku pastaigu, jauku muļķību un vīnu,
jūsu silueta, kas atgādina tējkarotītes izliekuma līniju.

mēs joprojām esam nožēlojami kā tukši krēsli kafejnīcā, 
joprojām tālu no atklātas jūras, mūs ieskauj sasodīts līcis,
kur viļņi nes krastā izsmēķus un naftā saķepušus kaiju
ķermeņus, īsāk sakot, viss tāpat kā toreiz. maijā...

Arvis Viguls
"Istaba"

otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

visādi brīnumi sasapņoti

Sapņi kārtējo reizi mulsina līdz neprātam. Atkal - savādi, puspazīstami cilvēki savādās situācijās, savādas sarunas, reakcijas, attieksmes un darbības. Spēj no rīta tik brīnīties. Un pat negribot jādomā - kāds tam visam sakars, ko zemapziņa man vēlas pateikt? 
Un, kad pēc sapņa satiek šo cilvēku, ir kaut kā stulbi neērti, it kā klusējot par kaut ko tikai mums zināmu. Tāda ne[uz]ticības sajūta. Bet visjautrāk ir tad, kad iedomājos sapnī redzētajai būtnei pastāstīt notikušo. Šim cilvēkam varētu būt tikpat jautri un jocīgi reizē. Bet tas nenotiks :D

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

Kas manā kapijkrūzē?



Tas no: http://nestpenguin.blogspot.com/2011/05/tea-time.html

***

zvaigznes iekārtojušās migās un aicina mūs
uz nogurumu
mēs klusēdami saucam viens otru un
aicinām zvaigznes

Knuts Skujenieks

svētdiena, 2011. gada 2. oktobris

svētdiena

jokaina diena. vēls rīts, diena pidžamā, vienatne, pāreļļaini kartupeļi, grauzējs acī, taisni mati, mājās gribēšana, slinkums un domas nekādas.
neko negribu teikt
laikam gribu rītdienu

Aptuvenie aprēķini

Tu paliki man parādā: 
* tasīti tējas Dolce Vita
* spaini ruma un Margrita
* 3 kompaktdiskus
* 8 iespējas un riskus
* 76 apskāvienus
* 5 saulrietus pēc maija dienas
* pasaku pirms gulētiešanas
* ņaudēšanas un riešanas
* pankūku svētdienas piecas
* divas rokas, kas pretī tiecas
* 117 smaidu,
bet neliecies traucēties,
nav jau tā, ka es skaitu..

Dārta Hapanioneka