ābeles un egles

patiesībā es stipri ticu, ka katram šajā pasaulē ir sava vieta, savs pienesums pasaulei, sabiedrības līdzsvaram un ceļam uz gaišāku rītdienu, "sava iekšējā bagātība, ar ko jādalās", vienlaicīgi ar individuālo pašizpausmi un dzīves harmoniju. nevar no ābeles čiekurus gaidīt, un arī nevajag, jo ābeles un egles pasaulē ir radītas līdzsvarā.

atbrīvojies

 Mareks Ruskuls

tas mirklis, kad kafiju sajauc ar krējumu - melns ar baltu, rūgts ar saldu, jaucas un savijas,
un var liet to krējumu, cik uziet, melns nekad nekļūst līdz galam balts

balti

Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg.
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.

Imants Ziedonis

"Nākamajā rītā pamodies sapratu, ka nekas vairs nevar turpināties kā iepriekš. Es gulēju un domāju. Runa nebija par kroketu. Par to es biju pārliecināts.
Krokets ir nieka lieta, savukārt šī bija svarīga.
Diezgan ātri man atausa, ka tam ir tiešs sakars: man ir apritējuši divdesmit pieci gadi un es netieku ar to galā.
Tas, ka kļūstu vecāks, man ilgu laiku saistījās ar zināmu nemieru.
Par telpu man patiesībā ir nospļauties, bet man ir problēmas ar laiku."

Ērlenns Lū, "Naivi, super", 13.lpp.

ja eglei nav vietas

http://www.apartmenttherapy.com/ny/style/no-room-for-a-tree-modern-holiday-decor-alternatives-162018

"Viņš visu laiku sūta man faksus. Es nespēju turēt līdzi viņa tempam. Esmu teicis, ka nevaru faksēt viņam tikpat bieži, kā viņš man. Vinš saka, tas ir okei, bet es zinu, ka viņam ir pasmagi ar to samierināties. Nenosaucot to vārdā, mēs esam savā ziņā vienojušies par tādu kārtību, ka viņš var sūtīt tik daudz faksu, cik vien grib, savukārt es atbildu tad, kad jūtos spējīgs to darīt.

Šāda kārtība man ir pieņemama."

Ēlenss Lū, "Naivi, super", 18.lpp.

"Un es nodomāju: lūk, kā tas ir - būt skaistai. Tā jutās mana māte. Acu vilkme, kas novirza tevi no lidojuma uz mērķi. Es biju divās vietās vienlaikus, ne tikai savā domā, savā mērķī, bet arī savās basajās pēdās smilšainajā pagalmā, savās kājās, kuras kļuva spēcīgākas, savās krūtīs jaunajā krūšturī, savās slaidajās, iedegušajās rokās, savos matos, kas balti plandīja karstajā vējā. Viņš ņēma manu klusēšanu, bet kaut ko deva arī pretī - gandarījumu būt skaistai. Es jutos skaista, bet reizē arī pārtraukta lidojumā. Nebiju pieradusi justies tik sarežģīta."

Dženeta Fiča, "Baltie oleandri", 94.lpp.

mācīties

Studentu dzīve reizēm burtiski māca dzīvot - pielāgoties ekstrēmiem apstākļiem, neļaujot ciest studiju darbu un dzīves kvalitātei. Reizēm to māca naudas trūkums, citreiz elektrības un interneta pārrāvumi, citkārt - ūdens padeves trūkums kojās divu diennakšu garumā.

""Vienmēr mācies dzejoļus no galvas," viņa teica. "Tiem jāiesūcas tavās kaulu smadzenēs. Gluži kā fluorīds ūdenī, tie norūdīs tavu dvēseli pret pasaules gļēvo trūdēšanu."

Es iztēlojos, kā mana dvēsele uzsūc šos vārdus kā silikātiem piesātinātu ūdeni Fosiliju biezoknī, pārvēršot manu koksni rakstainā ahātā. Man patika, ka māte piešķīra man tādus veidolus. Man šķita - māls noteikti jūtas laimīgs laba podnieka rokās."

Dženeta Fiča, "Baltie oleandri", 13.,14. lpp