Sirreāls rīts autobusā. Pustumsa, miglas vērpetes un kailie koki zīmēja neizskaidrojamu mistiku, līdzīgu kā tajā vampīru mītnē drūmajā Forksā. Gribējās ietīties milzīgā šallē, saritināties mazai, mazai un ļaut, lai tikai uz pirkstu galiem, pie siltām krūtīm piespiestu nes cauri biezajai miglai. Kluss un pelēks miers. Sajūta, ka rīts nepienāks nekad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru