pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Kā iedzēla viena tuva cilvēka teiktais! Tā iedzēla, ka palika skumji. Un nav vietas dusmām, jo pateiktais šoreiz bija, sasodīts, līdz kaulam patiess. 
Skumjākais ir tas, ka laikam jau zinu, kas visu vērstu par labu... bet es neko nespēju darīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru