Pēdējās dienās esmu ierauta tādā mākslas pasaulē, ka acis un sirds nespēj ne atdzerties.
Skaistas, uzrunājošas, sajūtu un sajūsmu raisošas lietas ir tās, kas baro un pilda to mākslas kausiņu, ko ikdienā patukšo citas nebūšanas un darbi.
Ir brīnumains tas mirklis, kad sajūt mākslinieka (dizainera, rotkaļa, audēja, keramiķa, dzejnieka utt.) elpu un rokrakstu darbā, kam līdzi nāk arī tāds gandrīz sataustāms spēks, enerģija un morāle, kas ļauj darbam ar mani runāt, un man - dzirdēt tā stāstu.
Interpretēt un radīt vien sev un mākslas darbam saprotamu intīmu pasauli, atstājot pasaulīgās lietas kaut kur tālu prom nebūtībā. Tā ir cilvēka un mākslas attiecību baudas virsotne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru