Un kad mājās jūties mazliet kā ciemos un rudens jau briest ābeļdārzā un asterēs, un kaklā kāpj kamols un acīs slapjums par nenotikušo, kad pie "dzelteniem aizkariem" nav dejots un margrietiņās zīlēts, nav skaitītas zvaigznes un pīts Jāņu vainags, un ēstas zemenes, un saulē nav degusi mugura un smaržota tikko pļauta zāle, kad nav elpota un dzīvota Latvijas vasara, tā drusku smeldz.
Trīs mēneši svešumā ar materiālo domu dzīvot ilgtermiņā tomēr liedza uzņemt to ikgadējo siltuma un gaismas devu, kas patiesībā tik ļoti vajadzīga, lai pārlaistu auksto gada laiku un atkal sagaidītu pienenes.
Jo rudens ir cits, un rudenī ir arī mazliet skumji.
Vaj, tā nu tas ir.
AtbildētDzēstBet arī rudenim nav ne vainas. Tikai jāsaskata tas košo lapu skaistums, tas vēja sauciens ir jāpieņem..
Un būs, būs jau arī nākošā vasara. Šo nevar paturēt, tāpēc vajag atlaist. Un tev jau vieglāk būs, kā citiem.. Jo citi vēl turas pie vasaras sapņiem un ilūzijām, kā pie pēdējā cerību stiebriņa.
Bet tev jau nav par ko bēdāties-tikai uz priekšu!
Lai tev neizmirstams šis 4.tais gads ksa studentes statusā! Turies!