Nesoli man neko lielu. Man nevajag. šī ir 

tā mazā sērkociņu kastīte, tajā es dzīvoju.

   Tu vari paņemt savas mantas un pārnākt
pie manis. Kad pasaule noliegs mūs ar savu
lielumu, mēs lūgsim Ādamu un ievu, lai viņi
mūs nelaiž pasaulē.
   Šis ir tas mazais gredzens - tajā es dzīvoju.
Es nolieku to uz akmens un apsēžos vidū. Tu
vari paņemt savu tālskati un pārnākt pie manis.
Apsēdies man blakus gredzena vidū un paskaties
apkārt. Vai tie nav mūsu abu vārdi, kas tur
ierakstīti horizontā?
   Bet, pirms tu nāc, apsoli, ka nestiepsi līdz
neko lielu. Atstāj tās lielās kurpes, kas kājas berž,
un to plašo planētu atstāj aiz mūsu gredzena, tai
te nav vietas. šī ir tā mazā doma, ko es domāju:
par pīsli, par putekli, kuram man jāiepūš sava elpa,
par mazu mūžu mazā gredzenā.

Imants Ziedonis