Kāda laime, ka liktens neizdibināmie ceļi reizēm ļauj satikt tik iedvesmojošus cilvēkus, ka gribas kāri tvert katru viņu vārdu, uzsūkt kā švammei, ieskrāpēt ādā, izlaist caur sevi un radīt, darīt, dzīvot!
Tvert ne tikai šo cilvēku vārdus - arī dzīves un lietu uztveri, smaidus, darbus, vieglumu, kolorītu, harizmu, dzirksteles acīs un nerāmēto domāšanu...
Elpa aizraujas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru