guļ mēnessgaisma.
Pelēki dūmeņi
kūpina sirmus dūmus.
Pār pilsētu klusi un rāmi
zvaigžņu karietes ripo.
Laiks stājas.
Visapkārt klusums un miers.
Tas pildījis namu logus
aizsnigušas taciņas
sveču liesmiņas eglē
un omītes rakstainos dūraiņus.
Viss kluss.
Tik nāk kāds vīrs ar baltu bārdu
kā baltākais sniegs māju pagalmos.
Sniegs raupji gurkst
zem smagajiem zābakiem,
viņš nāk ar prieku un ticību.
Un pēkšņi zvaigzne krīt!
Tā iekrīt vīra bārdā.
Tas Ziemsvētku brīnums mazs!
Paliek vīra bārdā - rotaļājas!
24.12.2006.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru