"Viņš visu laiku sūta man faksus. Es nespēju turēt līdzi viņa tempam. Esmu teicis, ka nevaru faksēt viņam tikpat bieži, kā viņš man. Vinš saka, tas ir okei, bet es zinu, ka viņam ir pasmagi ar to samierināties. Nenosaucot to vārdā, mēs esam savā ziņā vienojušies par tādu kārtību, ka viņš var sūtīt tik daudz faksu, cik vien grib, savukārt es atbildu tad, kad jūtos spējīgs to darīt.

Šāda kārtība man ir pieņemama."

Ēlenss Lū, "Naivi, super", 18.lpp.