"Narcistiski cilvēki izvēlēsies modeļa, dziedātāja, aktiera karjeru, lai būtu skaidri redzami. Rakstnieki ir diezgan diskrēti. Mūsu darbs ir rakstīt, nevis runāt, tas ir diezgan distancēts uzdevums, rakstīšana rodas klusumā, vienatnē, prom no pasaules. Ir grūti rakstīt barā. Rakstniecība ir distancēta un refleksīva. Cilvēki, kuri ir intravertāki, jūtas komfortablāk ar šo izteiksmes veidu. Īpaši cilvēki, kuriem ir kaut kas spēcīgs sakāms, bet ko viņi nevar izteikt, jo citi to negrib dzirdēt vai ir bīstami dzirdēt. Tā nu viņi izvēlas apkārtceļu un izvēlas rakstniecību. Rakstniekiem, īpaši sākumā, ir kāda vājība, kas viņus padara par rakstniekiem - ja tev patīk kultūra, tu vari būt žurnālists vai kritiķis, bet radītājs ir trauksmaināks.
Bet man liekas, ka būt māksliniekam nozīmē meklēt ceļu uz laimi. Mākslinieki meklē atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem - kāpēc es esmu šeit? Kas ir pārējie? Kam jānotiek? Kas man jādara? Tas ir ceļš, kā atbildēt uz šiem jautājumiem, un šī ceļa laikā tu atrod kaut kādas atbildes. Mākslinieciskā procesa beigās tev ir jābūt laimīgākam.
Es domāju, ka mākslinieki, kuri nemaz nezina, kā būt laimīgiem, ir slikti mākslinieki."
Ludoviks Bablons, franču rakstnieks
Elīna Martinsone, žurnāls "Biznesa Psiholoģija"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru