šeit jums raksta kāds pazīstams melis un krāpnieks,
neesam redzējušies kopš tās reizes jūsu nama kāpnēs,
kad teicām ardievas. jums šķipsna krita neviļus pār pieri -
man palicis šāds atmiņu foto, izplūdis, it kā to uzņēmis amatieris.
kopumā nekas nav mainījies, kā jau redzat pati,
raupjš klusums fonā, ko pa brīdim pārtrauc satiksme,
nav dzīvokļa vecpilsētā, atpūtas nama krastmalā,
nav nelielas aizraušanās, dižciltīgu kaprīžu, astmas,
pusdienu pulksten divpadsmitos, launaga pulksten trijos,
pirms vakariņām pirkstu vingrinājumu, spēlējot vijoli,
nav dīku pastaigu, jauku muļķību un vīnu,
jūsu silueta, kas atgādina tējkarotītes izliekuma līniju.
mēs joprojām esam nožēlojami kā tukši krēsli kafejnīcā,
joprojām tālu no atklātas jūras, mūs ieskauj sasodīts līcis,
kur viļņi nes krastā izsmēķus un naftā saķepušus kaiju
ķermeņus, īsāk sakot, viss tāpat kā toreiz. maijā...
Arvis Viguls
"Istaba"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru